Latvija, kopā ar Igauniju un Lietuvu, 2025. gada 8. februārī atvienosies no Krievijas elektrotīkla un 9. februārī pievienosies Eiropas vienotajam tīklam. Šis ir vēsturiskais solis, kas ir būtisks enerģētiskajai drošībai, vienlaikus ceļš uz nākotni, kur arvien būtiskāku lomu reģionā ieņem atjaunīgās enerģijas izmantošana.
Tieši kas notiks 8. februārī? Vai pazudīs elektrība? Apstāsies procesi? Īsā atbilde – nē, tas nenotiks.Tomēr, kā atbildēt draugam, vecmāmiņai un citiem, ja viņi, izlasot šo ziņu, jautā: “Kas ir desinhronizācija? Kādi ir tās ieguvumi? Kā tas darbojas? Kāpēc to būtu labi zināt?”
Kas ir desinhronizācija?
Desinhronizācija nozīmē Latvijas elektroenerģijas sistēmas atvienošanu no Krievijas un Baltkrievijas pārvaldītās energosistēmas (BRELL) un sinhronizāciju ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu.
Šis solis palielinās spēju pastāvīgi pārvaldīt savu elektroenerģijas sistēmu, nodrošinot balansu starp ražošanu un patēriņu, vienlaikus palīdzēs pārvaldīt nepieciešamās drošuma rezerves, regulēt elektroenerģijas plūsmu un frekvenci, neiesaistot valstis ārpus ES. Tādējādi, ne mazāk svarīgi - tas vēl lielākā mērā samazinās atkarību no mūsu austrumu kaimiņa.
Pašlaik Latvijai, Igaunijai un Lietuvai, esot daļai no BRELL enerģētiskā loka, ir risks saskarties ar nevēlamu ārējo ietekmi. Šajā gadījumā Krievijai ir bijušas tehniskas iespējas ietekmēt mūsu elektroapgādi. Savukārt, pēc desinhronizācijas Baltijas valstis patstāvīgi pārvaldīs frekvenci, izmantojot vietējos enerģijas projektus un uzglabāšanas risinājumus.
Vēlreiz - kādi šajā gadījumā ir Latvijas ieguvumi?
- Neviens ārējs spēks vairs nevarēs kontrolēt mūsu elektroapgādi. Latvija, Igaunija un Lietuva pilnībā pārvaldīs savu frekvenci, nodrošinot augstāku apgādes drošību.
- Piekļuve Eiropas elektroenerģijas tirgum ļaus Latvijas ražotājiem labākos apstākļos pārdot elektroenerģiju plašākam tirgum.
- Eiropas vienotais tīkls sekmēs atjaunojamās enerģijas attīstību, palielinot tās īpatsvaru valstu kopējā patēriņā.
Kā notiks desinhronizācijas process?
8.februāra rītā sāksies pakāpeniska atvienošanās no Krievijas tīkla, kur katras valsts elektroenerģijas pārvaldes sistēmas opreators veiks sekojošos soļus:“Litgrid”
- Lietuvā atslēgs savienojumus ar Kaļiņingradas apgabalu un Baltkrieviju;
- Latvijā AS “Augstsprieguma tīkls” atslēgs savienojumus ar Krieviju;
- Igaunijā “Elering” atslēgs divus augstsprieguma līniju savienojumus ar Krieviju, kas iet caur Narvu.
No 8. līdz 9. februārim Baltijas valstis 33 stundas darbosies izolēti, uzturot 50 Hz frekvenci. 9. februārī Latvija, Igaunija un Lietuva pieslēgsies kontinentālās Eiropas sinhronajai zonai, pabeidzot pārejas posmu.
Ko nozīmē – darbosies izolēti?
Izolētās darbības laikā Latvija, Igaunija un Lietuva uzturēs stabilu elektroapgādi, nodrošinot līdzsvaru starp elektroenerģijas ražošanu un patēriņu. Ja ražošana ir nepietiekama, frekvence samazinās, savukārt, ja ražošana pārsniedz patēriņu, frekvence palielinās.
Lai uzturētu stabilu 50 Hz frekvenci, nepieciešami atbilstoši enerģijas ražošanas un uzglabāšanas risinājumi. Par laimi, Baltijas valstis un tur darbojošies uzņēmumi veikuši nozīmīgas investīcijas infrastruktūrā, lai varētu īslaicīgi darboties patstāvīgi.
Kāpēc man būtu jāinteresējas par desinhronizāciju?
Vai jūs vēlaties vakarā skatīties ziņas, uzlādēt telefonu un uzvārīt tējkannu? Neatkarībā no tā, vai par to ikdienā domājam vai nē, elektrība ir ļoti nozīmīga, bez kuras nav iedomājama mūsu ikdiena.
Desinhronizācija nodrošina to, ka Latvija var patstāvīgi pārvaldīt savu elektroenerģijas sistēmu un arvien vairāk paļauties uz vietējiem, pārbaudāmiem un ilgtspējīgiem atjaunojamiem energoresursiem. Vienkāršiem vārdiem sakot - tas nozīmē lielāku drošību un tīrāku enerģiju visiem.
Ko Sunly dara, lai nodrošinātu veiksmīgu pāreju?
Arī Sunly Baltijas mērogā aktīvi piedalās šajā pārejā:
- Domājot par enerģētisko drošību, ikviens no šobrīd būvniecībā esošajiem enerģijas parkiem Latvijā, tiek īstenots kā hibrīdprojekts, saules tehnoloģijai pievienojot arī BESS (akumulatoru uzglabāšanas sistēma) un vēja turbīnas. Tas tiek darīts ar mērķi: lai ar vienotu pieslēguma infrastruktūru palielinātu ražošanas un hibrīdparka efektivitāti, kā arī samazinātu pieslēguma izmaksas. Savukārt, BESS būtisks no drošības aspekta arī, ja pienāk “X” stunda, nodrošinot diezgan lielu elektroenerģijas apjomu konkrētā vietā, ļaujos to valstij izmantot krīzes situācijās.
- Sunly Igaunijā pārvalda vienu no valstī esošajām baterijām – 1,7 MW Pikkori, kas nodrošinās automātisko frekvences atjaunošanas rezervi (aFRR), tiklīdz “Elering” atvērs šo tirgu. Jāatzīmē, ka, lai būtu tirgus dalībnieks, baterijas uzglabāšanas sistēmām jābūt spējīgām reaģēt 30 sekunžu laikā, lai izlīdzinātu elektroenerģijas pārpalikumus vai trūkumus.
- Pēc desinhronizācijas Baltijas reģionam būs nepieciešami 109 MW automātiskās frekvences rezerves jaudas. Sunly plānotais 144 MW Risti bateriju parks varētu pilnībā nodrošināt šo rezervi un veidot 20% no visām Baltijas valstu frekvences rezervēm.
